Latīņu: Polyphagotarsonemus latus
Latviešu: Plašā ērce
Angļu: Broad mite
Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ un Zemeņu ērce jeb Ciklamenu ērce /Phytonemus pallidus/ – abas ērces ir daudz mazākas nekā Parastā tīklērce (Tetranychus urticae) un nav redzamas ar neapbruņotu aci. Abus ērču veidus iespējams saskatīt, ar ne mazāk kā 10 kāršu palielinājumu. Abu veidu veidu atšķiršanai var būt nepieciešama profesionāla pieredze.



Ņemot vērā ka brugmansijām abu ērču simtomi mēdz izpausties līdzīgi, apkarošanā pielietojami vieni un tie paši līdzekļi, kā arī uz brugmansijām izpatītākā ir Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/. Turpmākajā tekstā runa ir tikai par Plašo ērci /Polyphagotarsonemus latus/.
Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ ir aptuveni līdz 0,2..0,3 mm gara, ovālas, gaišas, no gandrīz bezkrāsainas līdz dzeltenīgi zaļā krāsā, tēviņi uz pusi īsāki nekā mātītes.
Ērču dzīves laikā (1 – 2 nedēļas) mātītes izdēj 25 līdz 75 olas jauno lapu apakšpusē, tuvāk lapu dzīslojumam, dēj arī uz ziediem vai augļu rievojumā. Divu līdz trīs dienu laikā šķiļas kāpuri un uzsāk barošanos. Pārvietošanās notiek lēni.
Plašās ērces /Polyphagotarsonemus latus/ izplatībai vislabvēlīgākie ir
silti laika apstākļi (+21 ‒ 27°C) un augsts relatīvais gaisa mitrums
(attīstības slieksnis ir no 10 līdz 36 °C pie 86% relatīvā mitruma).
Reproduktīvā aktivitāte tiek pārtraukta zem +13°C un virs +34°C .
Ērces dzīves laikā izvairās no tiešas saules gaismas, kā arī meklē patvērumu plaisās vai citās tumšās vietās. Savvaļā dzīvo tropu-subtropu klimata joslā
Izpatīšanās veidi:
- ērču tēviņi pārnēsā pupārijus ar jaunajām ērcēm uz citām barošanās vietām
- ar baltblusiņu palīdzību, pie kurām ērces sevi piestiprina.
- ar stādiem
- ar spraudeņiem (arī bez lapu)
- ar apģērbu, instrumentiem, rokām, taru.
- inficētiem augļiem.
Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ siltumnīcā, dārzā un citās augu turēšanas vietās var tikt ievesta
ne tikai ar brugmansiju spraudeņiem, vai stādiem, bet gan
ar jeb kura auga inficētu stādu, spraudeni, augli.
Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ bojā vairāk kā 60 dzimtu augus visā pasaulē, tai skaitā lauksaimniecībā nozīmīgas kultūras, kā tomāti, paprika, gurķi, arbūzi, kabači, cukini, patisoni, ķirbji, melones, kazenes, zemenes, kaņepes, kokvilna, sojas pupupiņas, vīnogulāji u.t.t., tāpat ļoti daudzus krāšņumaugus, kā, piemēram, brugmansijas, velnābolus, acālijas, fikusus, efejas, pelargonijas, u.t.t. Plašā ērce ir viena no galvenajiem siltumnīcu kaitēkļiem pasaulē.
Lai gan Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ ir zināma jau sen, tomēr tikai kopš 2007. gada, kad Eiropas Savienībā aizliedza plaša iedarbības spektra pesticīdus, kas satur endosulfānus (direktīva 2005/864/EK), tā kļuva par aktuālu kaitēkli Eiropā valstīs, kur nodarbojas ar intensīvu stādu audzēšanu tieši siltumnīcās.
Latvijā Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ konstatēta apmēram 2016. gadā Nacionālā Botāniskā dārzā oranžērijā un vēlāk arī citās siltumnīcu saimniecībās Latvijā.
Ērce uzbrūk augu jaunajām lapām, stumbriem, ziedpumpuriem. Ērču toksiskās siekalas traucē normālai lapu, stumbru, kauslapu, ziedu attīstībai.
Plašās ērces /Polyphagotarsonemus latus/ identifikācija sākuma stadijā ir apgrūtināta,
jo simptomi brugmansijām ir līdzīgi Parastās tīklērces (Tetranychus urticae) bojājumiem, jo īpaši ja lapa tiek novērtēta tikai no virspuses.
Galvenā atšķirība – Parastā tīklērce (Tetranychus urticae) ir salīdzinoši viegli redzma lapas apakspusē ar nepbruņoti aci, bet Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ ar neapbruņotu aci nav redzama.
Kā arī Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ neveido tīklus, kas ir raksturīga pazīme Parastajai tīklērcei (Tetranychus urticae).
Tālākajās stadijās Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ viegli atpazīstama pēc bronzas vai sarkanbrūnās nokrāsas bojātajām lapām.
Viegla invāzija
Brugmansija var izskatīties nedaudz putekļaina, jaunās lapas, kas izplešas lēni, ar nelieliem kropļojumiem, bedrītēm, kausveidīgas.
Invāzijai pieaugot
Jaunās lapas nespēj sasniegt pilnu neinvadēto lapu izmēru un smalkais lapas dzīslojums ir ļoti traumēts. Lapu apakšpuses un dzīslas var iegūt bronzas vai sarkanbrūna nokrāsu, lapas gals un malas nolocītas uz leju.
Smaga invāzija
Lapu izplešanās ir kavēta, lapas kļūst cietas un trauslas, nobirst. Lapu apakšpuses un dzīslas var iegūt bronzas vai sarkanbrūna nokrāsu, lapas gals un malas nolocītas uz leju. Ziedpumpuri ir izkropļoti vai nobirst mazi. Dzinumu galiņi paliek kā pliki celmi.



Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ izraisa bojājumu veidu, kas pazīstams kā “bronzēšana”,
to var sajaukt ar augu vīrusu izraisītiem bojājumiem ne tikai brugmansijām, bet arī pārējiem kultūraugiem.
Brugmansiju sugas un šķirnes atšķiras ar jūtīgumu pret šīm ērcēm. Brugmansia arborea, dažas Brugmansia aurea šķirnes, kā arī dažas hibrīdu šķirnes Plašā ērce /Polyphagotarsonemus latus/ neskar vispār, ja vien augam nav stresa.
Par cik Plašā ērce spēj paslēpties neaktīvos pumpuro, sīkās plaisās un iedobēs mizā, tās var viegli pārnēsāt ar spraudeņiem pat tad, ja lapas ir noņemtas vai spraudenis ņemts no bezlapaina posma, tāpēc šādu materiālu ieteicams ievietot karantīnā.
Apsekošana:
regulāri jāveic augu apskate, pievēršot uzmanību jaunajām lapām un jaunajiem dzinumiem.
Ierobežosana:
- Plēsējērce – Neoseiulus californicus (syn. Neoseiulus chilenensis , Typhlodromus californicus, Amblyseius californicus),
- Baltblusiņas apkarošana (baltblusiņa ne tikai pārnēsā Plašo ērci /Polyphagotarsonemus latus/, bet ir brugmansiju un citu dārza kultūru kaitēklis)
- Jaunu augu, tai skaitā spraudeņu ievietošana karantīnā.
- jaunu augu apstrāde ar karstu ūdeni (45 – 50 oC 15 min)
- ķīmiskie ALL – (Līdz šim Latvijā pieejams bija 2.reģ klases preperāts “Vertimec 018 EC” (aktīvā viela abamektīns), kas AAL sarakstā ir Anulēts no 30.04.2024. Krājumu izplatīšana līdz 30.10.2024. un izlietošana līdz 30.10.2025., kas nozīmē, ka Latvijā patreiz nav reģistrētu un no 2025.gada 30.novembra nebūs lietošanai atļautu ķīmisko AAL Plašās ērces /Polyphagotarsonemus latus/ apkarošanai, ja neparādīsies kāds jauns ķīmiskais AAL Plašās ērces apkarošanai)
Neskatoties uz to, ka plašā ērce nav salizturīga, tomēr pētijumos pierādīts, ka īslaicīgu temperatūras pazemināšanos tā ir spējīga paciest.
No plašās ērces iespējams izvairīties vai samazināt inficēšanās risku, termiski apstrādājot VISUS kolekcijas papildinājumus. Šeit ir jāliek uzsvars uz vārda VISUS, jo tas nenozīmē, ka apstrādāt vajag tikai jaunpienākušos brugmansiju stādus vai spraudeņus, bet gan visus augus. Piemēram, nav īpašas nozīmes termiski apstrādāt tikko saņemtu brugmansijas spraudeni/stādu no cita audzētāja, bet blakus tam nolikt neapstrādātu tomāta stādu no lielveikala, kura iespējamība būt inficētam ar plašo ērci it tikpat liela, ja ne pat lielāka kā saņemtajam spraudenim.















Avoti:
https://www.koppert.lv/augu-kaitekli/zirnekla-erces-un-citas-erces/
https://en.wikipedia.org/wiki/Polyphagotarsonemus_latus
Alistair Hay, Monika Gottschalk, Adolfo Holguín “HUANDUJ Brugmansia”, UK: Royal Botanic Gardens, Kew, 2012
VAAD rokasgrāmata “Tomātaugu slimības un kaitēkļi”, Rīga: Valsts Augu aizsardzības dienests, 2020
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/
Botāniskā dārza sekcijas “Augu daudzveidības pētījumi ex situ” un “Augu selekcija un introdukcija” tēžu krājums, Rīga: LU Akadēmiskajs apgāds, 2022
Augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2024
Bojāto augu foto no Latvijas brugmansiju audzētāju arhīviem