Spīļaste

Latīņu: Dermaptera

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera). Šajā kārtā apvienotas apmēram 2000 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.

Par 2021. gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir izvēlējās spīļastes (Dermaptera), īpaši uzsverot spīļastu lomu dabā un kliedējot mītus par to bīstamību.

Spīļastes uzturas tumšās, noēnotās vietās, tās ļoti bieži var atrast, paceļot kādu akmeni, koka zaru vai mizas gabalu. Lai arī tās ir aktīvas nakts laikā, spīļastes bieži vilina mākslīgā gaisma.

Lielākā daļa spīļastu sugu ir visēdājas, kuriem visbūtiskākā ēdienkartes sastāvdaļa ir ir citi kukaiņi un to kāpuri, bet daļa sugu barojas tikai ar augiem. Tāpat spīļastes barojas arī ar organiskajiem atkritumiem, piemēram, pūstošām lapām un citiem augu materiāliem. Tas veicina augsnes bagātināšanu un labāku organisko vielu apriti, kas var uzlabot augsnes kvalitāti.

Lielas populācijas gadījumā spīļastes nodara būtisku kaitējumu kultūraugiem, ziediem, ogām un augļiem. No dārzeņiem īaši bojājumi var būt kāpostiem ziedkāpostiem, mangoldam, selerijām, salātiem, kartupeļiem, bietēm, tomātiem un gurķiem. No ogām bieži mēdz bojāt zemenes. Augļu dārzos spīļastes bojā ābeļu un bumbieru augļus (galvenokārt tajās daļās, kur auglis jau ir saplaisājis). Jaunos plūmju un persiku kokus bojā agrā pavasarī, kad trūkst citas barības, naktī ēdot ziedus un lapas. Tāpat spīlastes mēdz apgrauzt neļķu, rožu, dāliju un cinniju ziedus.

Neskatoties uz to, ka tās mēdz apgrauzt dažādu augu lapas, ziedus, augļus, spīļastes tiek uzskatītas par nozīmīgiem kukaiņiem dārzā, kuri palīdz cīnīties ar dažādiem kultūraugu kaitēkļiem, kas rezumējas ar mazāku ķīmisko preperātu lietošanu.

Dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv minēts, ka Latvijā konstatētas piecas spīļastu sugas, tomēr veidojot šo rakstu atradu atsauces tikai par trīs Latvijā mītošām spīļastu sugām: Parastā spīļaste /Forficula auricularia/, Mazā spīļaste /Labia minor/ un Piekrastes spīļaste /Labidura riparia/. No kurām visizplatītākā Latvijā ir Parastā spīļaste /Forficula auricularia/.

Parastā spīļaste
Forficula auricularia

Mazā spīļaste
Labia minor

Piekrastes spīļaste
Labidura riparia

Attīstības cikls – viena paaudze gadā.
Viens līdz divi perējumi gadā. Olas mātīte dēj augnes iedobēs, kuras var būt gan dabīgas, gan mātītes izraktas.
Mātītes un tēviņi bieži pārziemo kopā pa pāriem pazemes ligzdās. Mātītes izdēj olas ziemas beigās/pavasara sākumā un pēc tam izdzen tēviņu no ligzdas. Olas ir gaiši dzeltenas vai krēmkrāsas, elipses formā. Spīļastes attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos un jaunā paaudze, kas izšķiļas no oliņām, ārēji atgādina pieaugušos kukaiņus, tikai ir ļoti maziņi. Mātīte īsu brīdi (līdz otreizējai ādas maiņai) arī pēc nimfu izšķilšanās turpina tos apsargāt un aizsargāt pret ienaidniekiem. Tad jaunajām spīļastēm ir jāslēpjas un jāuzsāk patstāvīga dzīve, citādi māte var tās apēst. Šajā brīdī mātītes var radīt otru perējumu, jo tās ir pabeigušas pirmā perējuma audzēšanu un kopšanu.

Spīļastes attīstības cikls

Spīļastes ligzda ar olām

Spīļastes ligzda ar nimfām

Lai arī ka spīļasti pieskaita pie labajiem un vēlamajiem kukaiņiem dārzā, tomēr brugmansiju audzēšanā tā ir ierindojama pie kaitēkļiem, jo bojā jauno dzinumu galus, kas tālākajā auga attīstībā redzams kā sacaurumotas jaunās lapas, reizēm arī bojāts dzinuma gals. Visvairāk brugmansiju dzinumus bojā jaunās spīļastes. Tiesa, ja uz brugmansijas būs laputis, vecākās spīļastes tās apēdīs.

Ne reti nākas dzirdēt jautājumus par to, ka kāds bojā brugmansiju jaunās lapas tās sacaurumojot, bet kautēkļi netiek manīti. Šajā gadījumā visticamākais, ka kaitēklis ir tieši spīļaste, bet nodarīto kaitējumu mēs pamanām tikai krietni pēc tam, jo bojātās lapas vai deformētais dzinuma galus pamanām tikai tad kad tie ir paaugušies, toties spīļaste jau sen ir gabalā, jo tām interesē tikai jaunās mīkstās lapiņas un dzinumi to attīstības sākumā, kad tie ir ļoti mīksti un “maigi”, toties nav novērots, ka spīļaste apgrauztu vecākus dzinumus un lapas. Reizēm izdodas jaunās spīļastes ieraudzīt, tieši laikā, kad notiek augu bojāšana, uzmanīgi ielūkojoties dzinuma galā, vietā kur vēl ir sakļautas mazās lapiņas. Šeit jāņem vērā, ka spīļastes, kas bojā brugmansijas, ir maziņas un to izmērs reti kad pārsniedz 5-7 mm.

Ierobežošana:
– Samazināt vietas brugmansiju tuvumā, kur spīļastēm slēpties dienas laikā.
– Nenovietot kukaiņu “viesnīcas” brugmansiju tuvumā.
– Uzturēt tīrību: Regulāri tīrīt dārzu un savākt organiskos atkritumus, piemēram, kritušās lapas un citus augu materiālus, kas varētu piesaistīt spīļastes.
– Samazināt mitrumu. Spīļastes mīl mitrumu. Izvairīties no pārmērīgas laistīšanas un mitru nekoptu vietu atstāšanas dārzā.
– Piesaistiet dabiskos spīļastu ienaidniekus, piemēram, putnus.
– Slazdu izlikšana. Vakarā izliek slazdus, piemēram, mitras avīzes vai kartona loksnes, kurās spīļastes var paslēpties, no rīta slazdus pārbaudīt un kukaiņus iznīcināt.
– Laikus pamanot mazās spīļastes uz brugmansijas, ar mehānisku nolasīšanu iespējams samazināt jauno dzinumu un lapu bojājumus.
– Tikai retos gadījumos (īpaši lielas invāzijas gadījumā) būtu izvērtējama nepieciešamība cīņai pret spīļastēm ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

Spīļastes radīti bojājumi brugmansijām:


Ārējie avoti:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%AB%C4%BCastes
https://en.wikipedia.org/wiki/Forficula_auricularia
https://en.wikipedia.org/wiki/Labia_minor
https://en.wikipedia.org/wiki/Labidura_riparia
https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2021-spilastes/2017/