Brugmansiju ieziemošana

Pamazām tuvojas laiks, kad mūsu skaistules būs jālaiž vairāk vai mazāk pelnītā atpūtā.

Kā ziemināt eņģeļtaures /Brugmansia/ – kārtējo reizi ir jāsaka vienkārši – nav tādas vienotas receptes un noteiktu kanonu, kā būtu jāziemina taures. Tāpat kā katrs viņas pieradinām pa savam, tāpat arī zieminām vairāk vai mazāk pa savam, kā nekā arī rocība, ko varam atvēlēt ziemināšanai, katram ir sava, tāpat arī ziemināmo augu skaits dažāds. Tomēr ir dažas būtiskas lietas, ko vajadzētu ievērot.

Raksts ir tapis no podos audzēto augu audzētāja puses, jo brīdī, kad tapa šis teksts uz grunts audzētos augus pats nebiju zieminājis. Par uz grunts audzēto augu ziemināšanu jau pēc šī raksta tapšanas ir stātīts video matereālos, kuri pieejami sadaļā AUDZĒŠANA >>> MULTIVIDE . Savā ziņā būtisku atšķirību augu ziemināšanā nav. Vienīgā būtiskā atšķirība starp podos un uz grunts augušajiem augiem ir tajā, ka vieni ir podos, attiecīgi uzreiz transportējami uz ziemošanas vietu vai uz salnām telpās, bet otri ir jāizrok no augšanas vietas un jāievieto traukā vai maisā saglabājot pēc iespējas lielāku sakņu kamolu ar augsni, lai ziemojot neizžūtu saknes un augs neietu bojā.

Sagatavošana ziemošanai.

Savā ziņā viens no vissmagākajām brīžiem ne tik no praktiskās puses, cik no psiholoģiskās. Reizēm sanāk, ka kuplu ziedošu tauri vai pat nosētu vieniem pumpuriem, nākas sūtīt pie miera, jo ārā ir uznācis sals.

Tuvojoties ziemošanas laikam aptuveni divas līdz trīs nedēļas pirms auga ziemošas sākuma taures pārstāj barot. Ieteicams pēdējā barošanas reizē dot mēslojumu kur N (slāpeklis) ir 0 vai maksimāli maza tā deva, toties ar augstu K (kālijs) saturu, kā tas parasti ir rudens mēslojumos.

Būtiski – neskatoties uz to kādu mēslojumu lieto, pēdējā mēslošanas reizē deva ir standarta.
(standarta deva ir ražotāja noteikta, pašgatavotajiem mēslošanas līdzekļiem saskaņā ar pamatreceptūru)

Nevajag uztraukties, ka augam pietrūks mēslojuma, augsnē tas būs pietiekams lai augs ziemotu un pat pamostos. Nedaudz ilgāk var mēslot tie, kas eņģeļtaures ziemina siltās telpās, kur augs turpina augt, bet ziemas periodā nevajadzētu aizrauties ar mēslošanu, jo īpaši ar N saturošiem mēslojumiem, ja vien nevēlaties pa ziemu saaudzēt pamatīgu tauru koku, bet tajā gadijumā būs nepieciešams papildapgaismojums, lai novēstu auga stīdzēšanu. Stīdzējušos un jēlos dzinumus pavasarī lielākoties nākas apgriezt, jo nav pietiekami noturīgi nedz pret pavasara sauli, nedz vēju.

Nākošais un ļoti būtisks solis – Augu aizsardzība.

Dažas dienas pirms augu pārvietošanas uz ziemošanas vietu tos vajadzētu apstrādāt pret kaitēkļiem. Laputis, baltblusiņas, tīklērces u.c.

Apstrādei derēs gan zaļās ziepes, gan spirta šķīdums (20-25%), ožamā spirta šķīdums ( 1 tējkarote : 0.5L ūdens) apsmidzina gan augu, gan augsni, tāpat derēs NeemAzal-T/S, gan pašgatavots nīma eļļas maisījums.

No “smagās artilērijas“, tiem kam ir 2.reģ.klases AAL sertifikāts, neieteikšu speciālus līdzekļus, jo to pieejamību un lietojumu viņi pārzin.

Vēl būtiski pieminēt, ka pieskares iedarbības AAL vajadzētu sākt lietot pat nedaudz ātrāk, lai uz ziemošanu taure būtu pēc iespējas brīvāka no kaitēkļiem.

Tāpat ziemošanas vietās var izmantot plēsējērces, bet šajā gadījumā jāpievērš uzmanība tam vai ziemošanas telpas mikroklimats būs labvēlīgs plēsējērcei. Par nepieciešamo mikroklimatu ir informācija marķējumā (izmantotās ērces aprakstā).

To, kādus AAL līdzekļus lietot un lietošanas nepieciešamība jāizlemj katram pašam.

Vēl var piebilst, ka tie, kas pirms ienešanas ziemošanas vietās eņģeļtaures apgriež, apstrādi ar AAL var veikt pēc apgriezšanas, apstrādājot tikai tās auga daļas kas tiek atstātas ziemošanai, tādejādi ekonomējot līdzekļus un saudzējot dabu.

Cik ilgi eņģeļtaures var stāvēt ārā vai kurā dienā jānes telpās?

Tas nav reglametēts ar kalendārām dienām. Ir tikai viens kritērijs – gaisa temperatūra. Skatot iepriekšējo gadu pieredzi, tad tie, kas audzē podos ir savā ziņā ieguvēji, jo bieži ir tā, ka ir vienu vai divas dienas salna un pēc tam atkal seko siltas dienas un naktis, kad tauri var atkal turēt ārā, neskatoties uz to, ka ir sācies lapkritis vai pat koki jau ir kaili. Vienīgais kas ir jādara – uz vēso nakti/naktīm, taure jāienes vietā, kur sals netiks klāt.

Pašai taurei kritiskā temperatūra ir +1..+2 grādi C, bet ar šādām temperatūrām nevajadzētu riskēt. Pēc standarta skaitās ka siltummīlošiem dzīvajiem augiem temperatūras robeža ir +5 grādi C , kas arī ir kritērijs pie kura jau vajadzētu skatīties, vai nav salnas iespējamība. No pieredzes varu teikt, ka ja sinoptiķi sola zemāku temperatūru par +5 grādiem C, tad visticamāk būs salna. Tātad, sekojam laika prognozei un vērojam laikapstākļus paši. Uz gaisa temperatūrām ap 0 grādiem C vai ja ir aizdomas par salnas iespējamību, brugmansijas var vienkārši apsegt izveidojot tādu kā siltumnīciņu un iekšpusē salikt sveces vai ideālākā variantā nelielu sildītāju 😉 …. piesegšana atvieglos podu staipīšanu šurpu turpu…

Un beidzot esam nonākuši pie paša galvenā – eņģeļtaures ziemošana.

Kamēr vēl brugmansijas stāv ārā, nepieciešams laikus izdomāt kur tā tiks ziemināta un sagatavot vietu podu novietošanai. Ziemināt eņģeļtauri var pagrabā, garāžā, istabā, koridorī utt, faktiski jebkurā vietā kur gaisa temperatūra nebūs zemāka par +2… +5 grādiem C , kā arī telpai jābūt salīdzinoši sausai.

Liela kļūda ir eņģeļtaures novietošana mitrā pagrabā, kā rezultātā guļas laikā no pārlieku lielā mitruma augs vienkārši sapūst. Neskatoties uz to, ka gan kartupelis, gan eņģeļtaure ir no Nakteņu dzimtas /Solanaceae/, tomēr ziemināšanas apstākļi tiem būs atšķirīgi, lai gan abus var glabāt tumsā, tomēr vienam būs nepieciešams lielāks (kartupelim) un otram mazāks (eņģeļtaurei) relatīvais gaisa mitrums, tiesa, tas neizslēdz iespēju, ka ir pagrabi (arī telpas) kur vienlīdzlabi glabājas gan kartupeļi, gan eņģeļtaures, kā teikt, katrs pats savu pagrabu labāk pārzin. Vienozīmīgi ir skaidrs – ja pagrabā mēdz stāvēt ūdens, tad taures ziemināšanai tas nederēs.

Vai ziemošanai jāpārstāda uz lielāku podu?

Nē, pirms ziemošanas eņģeļtaure taure nav jāpārstāda, to dara pavasarī. Kā izņēmums var būt jaunie rudens spraudenīši, kuri iestādīti ļoti mazā podiņā, bet pat tad tos pārstāda uz nepārāk lieliem podiem un atstāj gaismā, lai tie paspēj kārtīgi sasakņoties un saņemties, savā ziņā audzē kā istabas puķi uz palodzes.

Poda tilpums ir būtisks ne tikai vasarā, bet arī ziemojot, jo lielāks pods, jo vieglāk to ir pārliet, kā rezultātā taure vienkārši nopūst, jo pie īsās dienas pat lapaina taure tērē ļoti maz ūdens, nemaz nerunājot, par bezlapu stāvokli, kad ūdens gandrīz netiek patērēts. Uzreiz atzīmēšu, ka ziemā taures ir jālaista ļoti minimāli, guļoša vai daļēji snaudoša taure labāk pacietīs iekaltēšanu, nekā mitrumu.

Toties pirms iekšā nešanas ieteicams vairākas dienas nelaistīt augu un lietainā laikā piesegt podu, lai to būtu vieglāk panest, kā arī lai ienesot telpās podā nebūtu pārāk liels mitruma daudzums sakņu sistēmai. Jo īpaši būtiski tas ir tiem, kas augu pa tiešo no āra nes tumsā (pagrabs, garāža utml).

Vai eņģeļtaure ir jāapgriež pirms ziemošanas?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, apgriezt vai neapgriezt ir katra paša ziņā. Personīgi es neapgriežu, ja nu vienīgi kādu zaru, kas traucē pārvietot augu telpās. Tiem, kas izvēlas apgriezšanas ceļu būtu jāņem vērā, ka īpaši nebūtu vēlams augu nogriezt zemāk par Y zarojumu, jo attiecīgi nākamajā sezonā augam tas būs jāizveido no jauna, līdz ar ko eņģeļtaure sāks vēlāk ziedēt.
Nogrieztos zarus var saglabāt nākamajai sezonai turot ūdenī. Tiesa šādi turēti zari ne reti mēdz vienkārši sapūt, tāpēc lai pēc iespējas samazinātu pūšanas risku, ieteicams izvēlēties koksnainos zarus, toties zālainos labāk apsakņot un iestādīt podiņos ar labi drenētu substrātu (smiltis, rupja kūra, arī sūnas utt).

Jāatzīmē arī tas, ka rudens ir laiks kad ar savām kolekcijām mēdz dalīties ārzemju lielie kolekcionāri, līdz ar ko pasaulē visaktīvāk notiek tirdznecība ar apsakņotiem un neapsakņotiem šķirņu spraudeņiem. Tiesa cenas ir pietiekami augstas – vidēji, kopā ar sūtīšanu uz Latviju, cenas ir ap 40 un vairāk eiro par diviem līdz trīs zariņiem, atkarībā no šķirnēm. Atsevišķām šķirnēm cena var būt pat vēl augstāka par vienu mazu neapsakņotu zariņu. Vai arī tieši pretēji var būt arī kādas lētākas šķirnes.

Ieziemojot augu ieteicams atlapot, atstājot pēc iespējas mazāk zaļās masas, joja uz auga ir kaitēkļi, tie parasti slēpjas lapu apakšpusēs, līdz ar ko atlapojot augus, pastāv mazāks risks ka tie tiek ievazāti ziemošanas vietā. Jāpiebilsts, ka pat pēc apstrādes ar AAL var būt palikuši kādi izdzīvojušie kaitīgie organismi vai to oliņas, kas nonākot ziemošanas vietā veiksmīgi turpinās attīstīties, tāpēc pirms pārvietošanas vajadzētu augu kārtīgi apskatīt.

Eņģeļtauri var neatlapot un ļaut tai dabīgi nomest lapojumu, ja uz tā nav kaitēkļu, bet jārēķinās ar to, ka tādejādi nāksies papildus uzkopt ziemošanas vietu.

Zieminot gaišās telpās, augu var neatlapot ja tam nav kaitēkļu, kā arī tam var ļaut turpināt augt, un kas zin varbūt arī ziemas sezonā taure priecēs ar saviem ziediem un smaržu.

Ja tiešām vēlas lai taure ziedētu arī ziemas sezonā, tad tai būs nepieciešams papildapgaismojums, kas nodrošinās garo dienu. Šim nolūkam derēs gan luminiscenses spuldzes ar balto spektru, gan speciālas augu lampas. Jārēķinās, ka augu lampas apgaismojamajai platībai jābūt krietni lielākai nekā salātu podiņam paredzētajiem lētajiem augu LED.

Jāatceras, ka vienmēr pastāv iespēja ziemas laikā zaudēt savu skaistuli, līdz ar ko arī ziemā nepieciešams aprūpēt ziemojošās skaistules, lai tās no pārlieku liela sausuma nesakalstu, jebšu tieši pretēji no pārlieku liela mitruma nesāktu pūt. Reizēm var gadīties, ka nākas veikt arī glābšanas operāciju un tauti no ziemošanas vietas pārvietot uz citu telpu, kur tā varēs justies labāk un veiksmīgi sagaidīt pavasari.

Kritiskais laiks ziemošanā ir decembris līdz janvāra vidus, kad ārā ir visīsākās dienas un arī augi visvairāk guļ. Piekam, lai cik dīvaini neliktos, bet esmu ievērojis, ka arī tumsā ziemojošajiem augiem tieši šis laiks mēdz būt viskritiskākais.

Par augu ieziemošanu, apgriezšanu, spraudeņiem un citām lietām, kas atttiecas uz ziemošanu skatiet video materiālus, kuri pieejami sadaļā AUDZĒŠANA >>> MULTIVIDE .

A.D.Zemītis
Sākotnējā publikācija FB grupā ‘Tauru klubiņš’: 12.09.2018